Bhaja Govindam
Draft — pending review. This text has been sourced and translated per our editorial policy, but has not yet completed human review against sung versions. Wording may change.
verse 1
भज गोविन्दम् भज गोविन्दम्
Bhaja govindam bhaja govindam
गोविन्दं भज मूढ़मते
Govindaṃ bhaja mūr̤hamate
संप्राप्ते सन्निहिते काले
Saṃprāpte sannihite kāle
न हि न हि रक्षति डुकृञ् करणे
Na hi na hi rakṣati ḍukṛñ karaṇe
verse 2
मूढ़ जहीहि धनागमतृष्णाम्
Mūr̤ha jahīhi dhanāgamatṛṣṇām
कुरु सद्बुद्धिमं मनसि वितृष्णाम्
Kuru sadbuddhimaṃ manasi vitṛṣṇām
यल्लभसे निजकर्मोपात्तम्
Yallabhase nijakarmopāttam
वित्तं तेन विनोदय चित्तं
Vittaṃ tena vinodaya cittaṃ
verse 3
नारीस्तनभरनाभीदेशम्
Nārīstanabharanābhīdeśam
दृष्ट्वा मागा मोहावेशम्
Dṛṣṭvā māgā mohāveśam
एतन्मान्सवसादिविकारम्
Etanmānsavasādivikāram
मनसि विचिन्तय वारं वारम्
Manasi vicintaya vāraṃ vāram
verse 4
नलिनीदलगतजलमतितरलम् तद्वज्जीवितमतिशयचपलम्
Nalinīdalagatajalamatitaralam tadvajjīvitamatiśayacapalam
विद्धि व्याध्यभिमानग्रस्तं
Viddhi vyādhyabhimānagrastaṃ
लोक शोकहतं च समस्तम्
Loka śokahataṃ ca samastam
verse 5
यावद्वित्तोपार्जनसक्त:
Yāvadvittopārjanasakta:
तावन्निजपरिवारो रक्तः
Tāvannijaparivāro raktaḥ
पश्चाज्जीवति जर्जरदेहे
Paścājjīvati jarjaradehe
वार्तां कोऽपि न पृच्छति गेहे
Vārtāṃ ko'pi na pṛcchati gehe
verse 6
यावत्पवनो निवसति देहे
Yāvatpavano nivasati dehe
तावत् पृच्छति कुशलं गेहे
Tāvat pṛcchati kuśalaṃ gehe
गतवति वायौ देहापाये
Gatavati vāyau dehāpāye
भार्या बिभ्यति तस्मिन्काये
Bhāryā bibhyati tasminkāye
verse 7
बालस्तावत् क्रीडासक्तः
Bālastāvat krīḍāsaktaḥ
तरुणस्तावत् तरुणीसक्तः
Taruṇastāvat taruṇīsaktaḥ
वृद्धस्तावच्चिन्तासक्तः
Vṛddhastāvaccintāsaktaḥ
परे ब्रह्मणि कोऽपि न सक्तः
Pare brahmaṇi ko'pi na saktaḥ
verse 8
का ते कांता कस्ते पुत्रः
Kā te kāṃtā kaste putraḥ
संसारोऽयमतीव विचित्रः
Saṃsāro'yamatīva vicitraḥ
कस्य त्वं वा कुत अयातः
Kasya tvaṃ vā kuta ayātaḥ
तत्त्वं चिन्तय तदिह भ्रातः
Tattvaṃ cintaya tadiha bhrātaḥ
verse 9
सत्संगत्वे निस्संगत्वं
Satsaṃgatve nissaṃgatvaṃ
निस्संगत्वे निर्मोहत्वं
Nissaṃgatve nirmohatvaṃ
निर्मोहत्वे निश्चलतत्त्वं
Nirmohatve niścalatattvaṃ
निश्चलतत्त्वे जीवन्मुक्तिः
Niścalatattve jīvanmuktiḥ
verse 10
व यसि गते कः कामविकारः
Va yasi gate kaḥ kāmavikāraḥ
शुष्के नीरे कः कासारः
Śuṣke nīre kaḥ kāsāraḥ
क्षीणे वित्ते कः परिवारः
Kṣīṇe vitte kaḥ parivāraḥ
ज्ञाते तत्त्वे कः संसारः
Jñāte tattve kaḥ saṃsāraḥ
verse 11
मा कुरु धनजनयौवनगर्वं
Mā kuru dhanajanayauvanagarvaṃ
हरति निमेषात्कालः सर्वं
Harati nimeṣātkālaḥ sarvaṃ
मायामयमिदमखिलम् हित्वा
Māyāmayamidamakhilam hitvā
ब्रह्मपदम् त्वं प्रविश विदित्वा
Brahmapadam tvaṃ praviśa viditvā
verse 12
दिनयामिन्यौ सायं प्रातः
Dinayāminyau sāyaṃ prātaḥ
शिशिरवसन्तौ पुनरायातः
Śiśiravasantau punarāyātaḥ
कालः क्रीडति गच्छत्यायुस्तदपि
Kālaḥ krīḍati gacchatyāyustadapi
न मुन्च्त्याशावायुः
Na munctyāśāvāyuḥ
verse 13
द्वादशमंजरिकाभिरशेषः
Dvādaśamaṃjarikābhiraśeṣaḥ
कथितो वैयाकरणस्यैषः
Kathito vaiyākaraṇasyaiṣaḥ
verse 12अ
उपदेशोऽभूद्विद्यानिपुणैः श्रीमच्छंकरभगवच्चरणैः
Upadeśo'bhūdvidyānipuṇaiḥ śrīmacchaṃkarabhagavaccaraṇaiḥ
verse 13
काते कान्ता धन गतचिन्ता
Kāte kāntā dhana gatacintā
वातुल किं तव नास्ति नियन्ता
Vātula kiṃ tava nāsti niyantā
त्रिजगति सज्जनसं गतिरैका
Trijagati sajjanasaṃ gatiraikā
भवति भवार्णवतरणे नौका
Bhavati bhavārṇavataraṇe naukā
verse 14
जटिलो मुण्डी लुञ्छितकेशः काषायाम्बरबहुकृतवेषः
Jaṭilo muṇḍī luñchitakeśaḥ kāṣāyāmbarabahukṛtaveṣaḥ
पश्यन्नपि च न पश्यति मूढः
Paśyannapi ca na paśyati mūḍhaḥ
उदरनिमित्तं बहुकृतवेषः
Udaranimittaṃ bahukṛtaveṣaḥ
verse 15
अङ्गं गलितं पलितं मुण्डं
Aṅgaṃ galitaṃ palitaṃ muṇḍaṃ
दशनविहीनं जतं तुण्डम्
Daśanavihīnaṃ jataṃ tuṇḍam
वृद्धो याति गृहीत्वा दण्डं
Vṛddho yāti gṛhītvā daṇḍaṃ
तदपि न मुञ्चत्याशापिण्डम्
Tadapi na muñcatyāśāpiṇḍam
verse 16
अग्रे वह्निः पृष्ठेभानुः
Agre vahniḥ pṛṣṭhebhānuḥ
रात्रौ चुबुकसमर्पितजानुः
Rātrau cubukasamarpitajānuḥ
करतलभिक्षस्तरुतलवासः
Karatalabhikṣastarutalavāsaḥ
तदपि न मुञ्चत्याशापाशः
Tadapi na muñcatyāśāpāśaḥ
verse 17
कुरुते गङ्गासागरगमनं
Kurute gaṅgāsāgaragamanaṃ
व्रतपरिपालनमथवा दानम्
Vrataparipālanamathavā dānam
ज्ञानविहिनः सर्वमतेन
Jñānavihinaḥ sarvamatena
मुक्तिं न भजति जन्मशतेन
Muktiṃ na bhajati janmaśatena
verse 18
सुर मंदिर तरु मूल निवासः
Sura maṃdira taru mūla nivāsaḥ
शय्या भूतल मजिनं वासः
Śayyā bhūtala majinaṃ vāsaḥ
सर्व परिग्रह भोग त्यागः
Sarva parigraha bhoga tyāgaḥ
कस्य सुखं न करोति विरागः
Kasya sukhaṃ na karoti virāgaḥ
verse 19
योगरतो वाभोगरतोवा
Yogarato vābhogaratovā
सङ्गरतो वा सङ्गवीहिनः
Saṅgarato vā saṅgavīhinaḥ
यस्य ब्रह्मणि रमते चित्तं
Yasya brahmaṇi ramate cittaṃ
नन्दति नन्दति नन्दत्येव
Nandati nandati nandatyeva
verse 20
भगवद् गीता किञ्चिदधीता
Bhagavad gītā kiñcidadhītā
गङ्गा जललव कणिकापीता
Gaṅgā jalalava kaṇikāpītā
सकृदपि येन मुरारि समर्चा
Sakṛdapi yena murāri samarcā
क्रियते तस्य यमेन न चर्चा
Kriyate tasya yamena na carcā
verse 21
पुनरपि जननं पुनरपि मरणं
Punarapi jananaṃ punarapi maraṇaṃ
पुनरपि जननी जठरे शयनम्
Punarapi jananī jaṭhare śayanam
इह संसारे बहुदुस्तारे
Iha saṃsāre bahudustāre
कृपयाऽपारे पाहि मुरारे
Kṛpayā'pāre pāhi murāre
verse 22
रथ्या चर्पट विरचित कन्थः
Rathyā carpaṭa viracita kanthaḥ
पुण्यापुण्य विवर्जित पन्थः
Puṇyāpuṇya vivarjita panthaḥ
योगी योगनियोजित चित्तो
Yogī yoganiyojita citto
रमते बालोन्मत्तवदेव
Ramate bālonmattavadeva
verse 23
कस्त्वं कोऽहं कुत आयातः
Kastvaṃ ko'haṃ kuta āyātaḥ
का मे जननी को मे तातः
Kā me jananī ko me tātaḥ
इति परिभावय सर्वमसारम्
Iti paribhāvaya sarvamasāram
विश्वं त्यक्त्वा स्वप्न विचारम्
Viśvaṃ tyaktvā svapna vicāram
verse 24
त्वयि मयि चान्यत्रैको विष्णुः
Tvayi mayi cānyatraiko viṣṇuḥ
व्यर्थं कुप्यसि मय्यसहिष्णुः
Vyarthaṃ kupyasi mayyasahiṣṇuḥ
भव समचित्तः सर्वत्र त्वं
Bhava samacittaḥ sarvatra tvaṃ
वाञ्छस्यचिराद्यदि विष्णुत्वम्
Vāñchasyacirādyadi viṣṇutvam
verse 25
शत्रौ मित्रे पुत्रे बन्धौ
Śatrau mitre putre bandhau
मा कुरु यत्नं विग्रहसन्धौ
Mā kuru yatnaṃ vigrahasandhau
सर्वस्मिन्नपि पश्यात्मानं
Sarvasminnapi paśyātmānaṃ
सर्वत्रोत्सृज भेदाज्ञानम्
Sarvatrotsṛja bhedājñānam
verse 26
कामं क्रोधं लोभं मोहं
Kāmaṃ krodhaṃ lobhaṃ mohaṃ
त्यक्त्वाऽत्मानं भावय कोऽहम्
Tyaktvā'tmānaṃ bhāvaya ko'ham
आत्मज्ञान विहीना मूढाः
Ātmajñāna vihīnā mūḍhāḥ
ते पच्यन्ते नरकनिगूढाः
Te pacyante narakanigūḍhāḥ
verse 27
गेयं गीता नाम सहस्रं
Geyaṃ gītā nāma sahasraṃ
ध्येयं श्रीपति रूपमजस्रम्
Dhyeyaṃ śrīpati rūpamajasram
नेयं सज्जन सङ्गे चित्तं
Neyaṃ sajjana saṅge cittaṃ
देयं दीनजनाय च वित्तम्
Deyaṃ dīnajanāya ca vittam
verse 28
सुखतः क्रियते रामाभोगः
Sukhataḥ kriyate rāmābhogaḥ
पश्चाद्धन्त शरीरे रोगः
Paścāddhanta śarīre rogaḥ
यद्यपि लोके मरणं शरणं
Yadyapi loke maraṇaṃ śaraṇaṃ
तदपि न मुञ्चति पापाचरणम्
Tadapi na muñcati pāpācaraṇam
verse 29
अर्थंमनर्थम् भावय नित्यं
Arthaṃmanartham bhāvaya nityaṃ
नास्ति ततः सुखलेशः सत्यम्
Nāsti tataḥ sukhaleśaḥ satyam
पुत्रादपि धनभजाम् भीतिः
Putrādapi dhanabhajām bhītiḥ
सर्वत्रैषा विहिता रीतिः
Sarvatraiṣā vihitā rītiḥ
verse 30
प्राणायामं प्रत्याहारं
Prāṇāyāmaṃ pratyāhāraṃ
नित्यानित्य विवेकविचारम्
Nityānitya vivekavicāram
जाप्यसमेत समाधिविधानं
Jāpyasameta samādhividhānaṃ
कुर्ववधानं महदवधानम्
Kurvavadhānaṃ mahadavadhānam
verse 31
गुरुचरणाम्बुज निर्भर भक्तः संसारादचिराद्भव मुक्तः
Gurucaraṇāmbuja nirbhara bhaktaḥ saṃsārādacirādbhava muktaḥ
सेन्द्रियमानस नियमादेवं
Sendriyamānasa niyamādevaṃ
द्रक्ष्यसि निज हृदयस्थं देवम्
Drakṣyasi nija hṛdayasthaṃ devam
verse 32
मूढः कश्चन वैयाकरणो
Mūḍhaḥ kaścana vaiyākaraṇo
डुकृञ्करणाध्ययन धुरिणः
Ḍukṛñkaraṇādhyayana dhuriṇaḥ
श्रीमच्छम्कर भगवच्छिष्यै
Śrīmacchamkara bhagavacchiṣyai
बोधित आसिच्छोधितकरणः
Bodhita āsicchodhitakaraṇaḥ
verse 33
भजगोविन्दं भजगोविन्दं
Bhajagovindaṃ bhajagovindaṃ
गोविन्दं भजमूढमते
Govindaṃ bhajamūḍhamate
नामस्मरणादन्यमुपायं
Nāmasmaraṇādanyamupāyaṃ
नहि पश्यामो भवतरणे
Nahi paśyāmo bhavataraṇe
Sourced and cross-checked against two independent sources; our meanings are written in our own words, never copied. Personal, devotional use — including printing and sharing short excerpts with attribution — is free and encouraged.